Situācija Latvijā un ES

Krāpšana un finanšu noziegumi ir aktuāla problēma gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā, kas arvien vairāk ietekmē privātpersonas, uzņēmumus un arī valsts budžetu. Statistika rāda, ka digitālās krāpšanas gadījumu skaits arvien pieaug, tostarp internetbanku, e-veikalu un elektronisko maksājumu platformu jomā. Arvien biežāk tiek konstatēti gan tradicionāli krāpšanas veidi, piemēram, viltotas loterijas un investīciju shēmas, gan moderni riski – datu zādzības, identitātes pieņemšana un viltus maksājumu pieprasījumi.

Eiropas Savienībā regulāri tiek publicēti dati par krāpšanas incidentiem, to veidiem un ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Latvijā pieejamie dati liecina, ka gan fiziskas personas, gan uzņēmumi ik gadu saskaras ar ievērojamu krāpšanas risku, īpaši finanšu un digitālajā jomā.

Gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā tiek pastāvīgi stiprināta regulējuma sistēma un izstrādāti preventīvie pasākumi, lai mazinātu krāpšanas riskus. Tas ietver, piemēram, gan stingrākus likumus un uzraudzības mehānismus finanšu sektorā, gan digitālās drošības standartus interneta un maksājumu vidē, kā arī sabiedrības izglītošanu par iespējamiem krāpniecības veidiem, kā tos atpazīt un kur vērsties aizdomu par krāpniecību gadījumā. Tāpat Eiropas Savienības līmenī tiek veidotas platformas datu apmaiņai un sadarbībai starp dalībvalstīm, lai ātrāk identificētu jaunas krāpšanas shēmas un reaģētu uz tām.

Tendences un secinājumi

• Pieaug krāpšanas gadījumu skaits: Gan 2023., gan 2024. gadā novērots krāpšanas gadījumu pieaugums, īpaši telefonkrāpšanas un investīciju krāpšanas jomās.

• Augstāki zaudējumi: 2024. gadā novēroti augstāki zaudējumi gan no izkrāptiem līdzekļiem, gan no novērstiem krāpšanas mēģinājumiem.

• Krāpšanas veidu dažādība: Krāpšanas metodes kļūst arvien dažādākas, tostarp tiek izmantotas sociālās inženierijas paņēmieni un viltotas investīciju piedāvājumi.

• Kiberdrošības izaicinājumi: Pieaug kiberdrošības draudi, tostarp DDoS uzbrukumi, kas liecina par nepieciešamību pastiprināt kiberdrošības pasākumus.

Avots: cert.lv

Krāpšana Eiropas Savienības fondu jomā

Finanšu ministrijas Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienests (AFCOS) ik gadu sagatavo informatīvo ziņojumu par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības pasākumiem. Ar to iespējams iepazīties šeit.

Arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ik gadu sagatavo ziņojumu par konstatētajām neatbilstībām ES finansējuma ieguldījumos, apliecinot savu nozīmīgo lomu ES finanšu interešu aizsardzībā. Ar ziņojumiem iespējams iepazīties šeit.

Eiropas Prokuratūra jeb European Public Prosecutor’s Office (EPPO) ir neatkarīga Eiropas Savienības iestāde, kas izmeklē un tiesā krāpšanu ar ES budžetu saistītās lietās, piemēram, PVN krāpšana lielā mērogā, ES fondu izkrāpšana un citas finansiāli nozīmīgas darbības, kas tieši ietekmē ES budžetu.

EPPO tika izveidota, lai uzlabotu starpvalstu sadarbību, efektīvāk izmeklējot krāpšanu, kas skar vairākas ES valstis, un nodrošinātu, ka prokurēšana un tiesvedība notiek saskaņoti visā ES.

Eiropas Prokuratūras ziņojums pieejams šeit.

Ikgadējie ziņojumi par ES finanšu interešu aizsardzību pieejami šeit.