Tā, parakstot Savstarpējās sadarbības Memorandu, vienojušās kompetentās iestādes, proti, Valsts ieņēmumu dienests (VID), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un biedrība „Par legālu saturu!”, kā arī Latvijas Interneta asociācija.
„TV, filmu un interneta pakalpojumu nelegālie komersanti ik gadu valstij nemaksā nodokļus no vismaz 12 miljoniem EUR. Vienlaikus finansiāli neaprēķināms paliek jautājums par to kaitējumu, ko telekomunikāciju nozares nelegālie komersanti nodara patērētājiem, kopumā vismaz 240 000 Latvijas iedzīvotājiem, pakļaujot tos nekonkurēt spējai Eiropas vienotajā darba tirgū,” tā pirms Memoranda parakstīšanas uzsvēra biedrības „Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva, norādot, ka pirmajā brīdī, iespējams, korelācija starp TV, filmu, interneta nelegālajiem komersantiem un patērētāja konkurētspēju darba tirgū, var šķist neskaidra.
„Memorands nav „kara pieteikums” nelegālajiem komersantiem! Memorands konkrētajā gadījumā ir gan valsts, gan mūsu kā nozares biedrības un asociācijas vienota un apzināta iestāšanās „par” to vismaz 240 000 patērētāju apzināšanos, ka 21.gs darba tirgū nav robežas, un komunikācija ir elementāra, ar vienu vienīgu nosacījumu, ja telekomunikāciju un interneta pieslēgumi un ierīču savietojamību mēs katrs personīgi pārzinām, un izmantojam savā labā. Bet TV un interneta nelegālie komersanti ar veidiem kā tiek piegādāts „zagtais” signāls, ar mistiskiem kodiem, ar nepilnvērtīgu servisu rada priekšstatu, ka šī joma ir melnais caurums,” tā D. Kotzeva.
Absolūta un pilnīga izpratne par televīzijas un interneta nelegālo komersantu problemātiku un to nodarīto kaitējumu lietotājam ir Memoranda tā sauktais „lietussarga” mērķis, lai īstenotu Memorandā definēto mērķi, par 20% palielināt reģistrēto TV programmu apjomu līdz 2018. gadam, un līdz 2019. gadam sekmēt to mājsaimniecību skaitu, kuras izmanto TV nelegālos pieslēgumus, samazināšanos par vismaz 30%, vienlaikus samazinot nelegālos komersantus par 20% nozarē. Nelegālās televīzijas apkarošanas aktivitāte kā atsevišķa ir iekļauta arī „Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.- 2020. gadam.”
VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule: “Godīga un caurspīdīga uzņēmējdarbības vide ir ekonomikas virzītājspēks. Jāatzīst, ka apjoms, kādā šobrīd darbojas televīzijas un interneta nelegālie komersanti, rada tiem nepamatotas priekšrocības, būtiski pazemina godprātīgo uzņēmumu konkurētspēju, un kropļo uzņēmējdarbības vidi kopumā. Taču valsts pienākums ir veicināt godīgu konkurenci un atbalstīt tos komersantus, kuri godprātīgi attiecas pret valsti un citiem tirgus dalībniekiem, un uzņemas atbildību par saviem darba rezultātiem. Tādēļ jau pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienestā ir izveidota īpaša struktūrvienība, kas uzrauga tieši elektroniskās komercijas jomu. Jāmin, ka ar šo gadu normatīvajos aktos būtiski ir paplašinātas VID iespējas iegūt informāciju par veikto saimniecisko darbību e-vidē, kā arī VID ir piešķirtas tiesības ierobežot saimnieciskās darbības iespējas e-vidē negodprātīgiem saimnieciskās darbības veicējiem, pieņemot lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu. Esmu pārliecināta, ka arvien ciešāka VID un citu par šo jomu atbildīgo iestāžu sadarbība, ko paredz arī šodien parakstītais Savstarpējās sadarbības Memorands, ļaus arvien operatīvāk ierobežot nelegālo komersantu darbību šajā jomā”.
Pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas pētījuma datiem no 707 344 mājsaimniecībām, kuras lieto maksas TV, nelegālu pieslēgumu lieto 97 000 mājsaimniecību jeb 240 000 Latvijas iedzīvotāju. Gan biedrība „Par legālu saturu!”, gan kompetentās iestādes uzskata, ka visticamāk iedzīvotāji neapzinās, ka ir nelegālo komersantu rokās. Līdz ar situācijas un problemātikas apzināšanos, būtisks kļūst jautājums, kā zināt legālos komersantus.
SPRK Padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis „Lai arī SPRK pārrauga signālu (balss, attēlu, datu) pārraides jomu elektronisko sakaru tīklos, Regulators ir pirmā iestāde, pie kuras ir jāvēršas tirgus dalībniekiem, kas vēlas sniegt šo signālu izplatīšanas pakalpojumus arī interneta un kabeļtelevīzijas vidē, proti, Regulators veic šo komersantu autorizāciju. Tātad Regulatoram ir iespēja vērsties pret tiem komersantiem, kas tirgū darbojas nelegāli, bez autorizācijas, un kas bieži ir gatavi sniegt arī nelegāla satura pakalpojumus. Regulators savā mājas lapā uztur vienotu reģistrēto legālo komersantu datu bāzi, ko uzziņai par legālu komercdarbību elektronisko sakaru jomā ērtā, viegli saprotamā veidā var izmantot ne tikai komersanti un citas iestādes, bet arī jebkurš iedzīvotājs.”
Pastiprinātu TV pakalpojumu monitoringu veiks arī NEPLP, kuram līdz ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā 2016. gada nogalē tika palielinātas pilnvaras pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu un noteikt piekļuves ierobežošanas mehānismu TV pakalpojumu sniedzējiem.
NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska “NEPLP 2016. gadā aktīvi darbojusies nolūkā mazināt nelegālu pakalpojumu izplatību. NEPLP Monitoringa centrs turpinājis 2015. gadā uzsāktās sistemātiskās kabeļtelevīzijas operatoru pārbaudes, dodoties uz pārbaudes reidiem gan Rīgā, gan reģionos. NEPLP apmeklējusi kabeļtelevīzijas operatoru darbības vietas Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. 2015. un 2016. gadā kopā organizēti 9 pārbaudes braucieni, kopā pārbaudot 40 kabeļtelevīzijas operatorus. Vairākos gadījumos NEPLP piemērojusi administratīvos sodus par programmu retranslāciju bez NEPLP izsniegtas retranslācijas atļaujas. Tāpat NEPLP Monitoringa centrs uzsācis televīzijas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes internetā, sekojot komersantu sniegto pakalpojumu tehnoloģiskajai attīstībai. NEPLP Monitoringa centrs iesaistījies Valsts policijas darbinieku apmācībā par audiovizuāla satura tiesisku izplatīšanu, kā arī uztur ikdienas sadarbību, lai nodrošinātu nozares sakārtošanu.Lai uzlabotu informācijas iesniegšanas procesu, sākot ar 2016. gada nogali, NEPLP kabeļtelevīzijas operatoriem piedāvā elektronisko reģistrēšanas sistēmu, lai atvieglotu retranslējamo programmu saraksta uzturēšanu atbilstoši faktiskajai situācijai.”
Savstarpējās sadarbības Memorands starp VID, SPRK, NEPLP, Latvijas Interneta Asociāciju un biedrību „Par legālu saturu” ir viens no ļoti retajiem Memorandiem, kur kādas problemātikas risinājumam, konkrētajā gadījumā TV, filmu un interneta nelegālo komersantu, būtiskas ēnu ekonomikas daļas izskaušanai, kompetentās iestādes valsts līmenī apzināti izprot un uzņemas sadarboties, informēt viena otru par konkrētiem nelegālo komersantu gadījumiem, un apņemas rīkoties koordinēti ne autonomi.
Memorands un tā redakcija, pēc biedrības „ Par legālu saturu!” iniciatīvas, izstrādāts LR KM darba grupas televīzijas pakalpojumu nelegālās izplatīšanas internetā ierobežošanai ietvarā, vairāk nekā 6 mēnešu garumā, iesaistot telekomunikāciju nozares pārstāvjus un kompetentās iestādes.
LR KM Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne „Esam pateicīgi nozarei par izrādīto iniciatīvu un konstruktīvo iesaisti problēmas risināšanā – aktīva līdzdalība ir būtisks priekšnoteikums efektīvai noziedzīgo nodarījumu novēršanai. Darba grupas ietvaros izstrādājām šobrīd jau apstiprinātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un panācām Valsts policijas kapacitātes palielināšanu. Darba grupa turpina strādāt kā pastāvīgs progresa monitoringa instruments, kas kalpos kā nozares un kompetento institūciju forums nelegālo TV pakalpojumu izplatības tendenču novērtēšanai un nepieciešamo novēršanas risinājumu izstrādei”.
Lai novērtētu Memorandā definēto mērķu rezultativitāti, plānots, ka 2017. gada nogalē Prof. A. Sauka veiks atkārtotu pētījumu par „Maksas TV nelegālās apraides apjomu Latvijā”.
Par biedrību „Par legālu saturu!”
Biedrības “Par legālu saturu!” mērķis ir aktīvi vērsties pret TV un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā arī sekmēt TV tiesisku (legālu) pārraidi telekomunikāciju tirgū.
Biedrība izstrādājusi un iesniegusi priekšlikumus LR FM, lūdzot tos iekļaut „Valsts iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.- 2020. gadam”, lai palīdzētu risināt nelegālā audiovizuālā tirgus problēmas sekmējot TV programmu un filmu nelegālo izplatītāju jeb pirātu darbības ierobežošanu un apturēšanu.
Biedrība „Par legālu saturu!” dibināta 2015. gada 7. oktobrī. Tās dibinātāji ir TV pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji: SIA „Lattelecom”, SIA „Baltcom”, ĀKF „Viasat AS Latvia filiāle”, SIA „Baltijas Mediju Alianse”, SIA Forum Cinemas, biedri LAIPA, Cinamon Kino.