TĀPAT KĀ CITĀS JOMĀS, KURĀS IR IESAISTĪTAS FINANSIĀLAS INTERESES, ARĪ IEPIRKUMU JOMĀ PASTĀV DAŽĀDI NEGODPRĀTĪGU UN KORUPTĪVU DARBĪBU, KĀ ARĪ KRĀPŠANAS RISKI.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, krāpšanu, korupciju un citas negodprātīgas darbības dažādās tās izpausmēs iepirkumu jomā, Iepirkumu uzraudzības birojs aicina iepirkumu veicējus, kā arī piegādātājus, kas piedalās iepirkumos, būt godprātīgiem, tādējādi kopīgi veidojot godīgu un atbildīgu sabiedrību un drošu vidi sev apkārt.

Aicinām iepirkumu veicējus un piegādātājus būt vērīgiem un nepieļaut šādus un tiem līdzīgus gadījumus:

  • Piegādātājs savā piedāvājumā iepirkumam piedāvā preci, kas atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām, savukārt iepirkuma līguma izpildē izmanto mazāk kvalitatīvu vai viltotu preci. Piemēram, piegādātājs kvalitatīvu asfalta materiālu vietā (kas piedāvāti iepirkumā) līguma izpildē faktiski izmanto citus, nekvalitatīvus asfalta materiālus, lai arī dokumenti (piemēram, ražotāja izdoti dokumenti) liecina, ka tiek izmantoti iepirkuma prasībām atbilstoši materiāli. Šādā gadījumā faktiski cieš ne tikai iepirkuma veicējs, bet arī pats piegādātājs un sabiedrība kopumā.
  • Iepirkuma veicējs ar mērķi gūt finansiālu labumu (materiālu vai nemateriālu) sev un piegādātājam apzināti akceptē, ka iepirkuma līguma izpildē faktiski tiek izmantota mazāk kvalitatīva prece (salīdzinot ar to preci, kas tika piedāvāta piegādātāja piedāvājumā iepirkumam) vai viltota prece, lai arī dokumenti (piemēram, ražotāja izdoti dokumenti) liecina, ka tiek izmantota iepirkuma prasībām atbilstoša prece.
  • Iepirkuma veicēja favorītisms vai prettiesiskas darbības (tostarp, iepirkuma veicēja amatpersonu koruptīvas darbības) ar mērķi panākt, lai iepirkumā uzvarētu konkrēts pretendents. Piemēram, iepirkuma veicējs sagatavo iepirkuma dokumentāciju konkrēta piegādātāja interesēs vai piedāvājumu vērtēšanas laikā neievēro vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pretendentiem (piemēram, noraida kādu pretendentu par pirmšķietamu neatbilstību, par kuru šaubas varētu novērst, pieprasot papildu informāciju, vienlaikus nenoraidot vēlamo iepirkuma uzvarētāju par būtisku neatbilstību, ko iepirkuma norises gaitā vairs nevar izlabot).
  • Piegādātājs ar mērķi iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības sniedz vai nodrošina iepirkuma veicējam finansiālu labumu (materiālu vai nemateriālu).
  • Konkurences tiesību pārkāpumi iepirkumu jomā. Piemēram, aizliegtas vienošanās starp piegādātājiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana (piemēram, piegādātāji savstarpēji vienojas par iepirkumiem, kuros piedalīsies konkrēts piegādātājs, tādējādi faktiski starp piegādātājiem nenotiek patiesa konkurence un iepirkuma veicējs neiegūst saimnieciski visizdevīgāko preces piegādi, pakalpojumu vai būvdarbu izpildi). Savukārt, tā kā iepirkuma veicējs preces piegādi, pakalpojuma vai būvdarbu izpildi apmaksā no valsts, pašvaldības vai ārvalsts finanšu instrumenta līdzekļiem (piemēram, Eiropas Savienības fondu līdzekļiem), faktiski katrs indivīds un sabiedrība kopumā pārmaksā par šādu sadārdzinātu preci, pakalpojumu vai būvdarbiem.
  • Darba tiesību pārkāpumi iepirkumu jomā. Piemēram, personas nodarbināšana iepirkuma līguma izpildē bez rakstveidā noslēgta darba līguma, kā arī tādu personu nodarbināšana, kurām nav nepieciešamās darba atļaujas vai kuras nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī.