Ko vērts zināt par ziņošanu?

• Cīņā ar korupciju iestāžu kompetences nav strikti norobežotas – maldīgs ir priekšstats, ka KNAB ir Latvijā vienīgā iestāde, kas apkaro korupciju. Dažus korupcijas gadījumus izmeklē KNAB, citus – Valsts drošības dienests, vēl citus – Valsts policija, un būs gadījumi, kad izmeklēšana tiks uzticēta Iekšējās drošības birojam vai atsevišķu iestāžu iekšējiem drošības dienestiem.
• Ja izlem ziņot par pārkāpumiem un krāpniecību, to vari darīt elektroniski vai vēršoties iestādē ar iesniegumu.
• Ja izlem ziņot, drīksti palikt anonīms! Tomēr paturi prātā, ka anonimitāte var būt šķērslis sekmīgai lietas izmeklēšanai:
  • Kriminālprocesa likums nosaka, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nedrīkst būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu. Tas nenozīmē, ka Tava informācija ir nederīga. Tomēr tas nozīmē, ka iestādei vajadzēs atrast citus pierādījumus, lai vispār sāktu kriminālprocesu, un dažkārt vienīgais pierādījums būs Tava liecība.
  • Ja iestāde nespēs savākt pietiekamus pierādījumus bez Tavām anonīmajām liecībām un turpmākas sadarbības, tad vainīgie var palikt bez soda.
  • Ja iestādei nebūs iespējams ar Tevi savlaicīgi sazināties, lai noskaidrotu notikušā detaļas, kas ir svarīgas nozieguma izmeklēšanai un pierādīšanai, tas var būtiski apdraudēt izmeklēšanu.
  • Izmeklēšanu var apdraudēt tas, ja esi iesniedzis informāciju vienlaikus vairākām tiesībsargājošām iestādēm un/vai medijiem, bet viņi par to nezina un paralēli mēģina rīkoties, šādi izjaucot viens otra ieceres.
• Kad ziņot anonīmi?
  • Ja nevēlies izpaust savus personas datus un saglabāt anonimitāti;
  • Ja nevēlies saņemt atbildi par informācijas izskatīšanas rezultātiem.
• Kad ziņot atklāti?
  • Ja tieši aizskartas vai pārkāptas tavas tiesības;
  • Ja vēlies saņemt atbildi par informācijas izskatīšanas rezultātiem.