Eiropas Komisija pieņēmusi savu 31. gada ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzību (PIF ziņojums) Saskaņā ar ziņojumā norādīto, 2019. gadā ir veikti vairāki svarīgi pasākumi, lai aizsargātu ES budžetu no krāpšanas. Ņemot vērā to, ka ES gatavojas atvēlēt vēl nebijušus līdzekļus koronavīrusa krīzes un tās seku novēršanai, iepriekšējos gados sasniegtie pozitīvie rezultāti nodrošina nopietnu bāzi, lai varētu reaģēt uz Eiropas un nacionālo iestāžu izaicinājumiem to cīņā ar krāpšanos.

“Mums jānodrošina, lai ikviens ES budžeta eiro tiek iztērēts tam paredzētajam nolūkam. Mēs esam pilnībā gatavi aizsargāt ES nodokļu maksātāju naudu pret neefektīvu tērēšanu, neatbilstībām un krāpšanos, taču mums ir jāpaveic vēl vairāk, lai pielāgotu savus rīkus un struktūras jaunajiem apstākļiem gan Eiropas, gan nacionālā līmenī. Drīzumā Komisija ierosinās jaunus pasākumus ES budžeta un resursu, kas tika ieguldīti ES atveseļošanai no koronavīrusa krīzes, aizsardzībai. OLAF – Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai turpinās izmantot savu ietekmi. Mēs varam paļauties uz pēdējo gadu laikā gūto OLAF pieredzi cīņā ar krāpšanos un stabilo Komisijas stratēģijas krāpšanas apkarošanai pamatu,” tā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektors Ville Itala (Ville Itälä).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2019. gadā bija konstatēts mazāk krāpšanās gadījumu un ar tiem saistīto finanšu summu. Tika ziņots par 939 krāpnieciskām neatbilstībām, kuru kopējā finanšu vērtība veidoja aptuveni pusi no 2018. gadā konstatētās summas, apstiprinot vispārējo samazināšanās tendenci pēdējo piecu gadu laikā. Saskaņā ar 2019. gada PIF ziņojumu, konstatēto neatbilstību bez krāpšanās pazīmēm skaits turpināja būt stabils, bet tā vērtība samazinājās par 8%.

Saskaņā ar ziņojumu, dalībvalstis turpināja pielikt pūles savu nacionālo sistēmu un procedūru stiprināšanai, koncentrējoties uz novēršanu un konstatēšanu, kā arī pārredzamību uzlabojošiem pasākumiem un cīņu ar korupciju un interešu konfliktiem. ES institūcijas turpināja novērst krāpšanos ar ES ieņēmumiem un izdevumiem, tostarp ar OLAF veiktajām izmeklēšanām, un pilnveidot instrumentus un politikas ES nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai.

  1. gadā panāktā progresa svarīgākie punkti:
  • Direktīvas par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (“PIF direktīva”), transponēšana no ES dalībvalstu puses;
  • Direktīvas par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (“Trauksmes celšanas direktīvas”) pieņemšana;
  • Jaunās Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijas pieņemšana;
  • Lauras Kodrutas Kuvesi (Laura Codruța Kövesi) iecelšana par Eiropas Galveno prokuroru.

Nacionālā līmenī dalībvalstis pieņēma plašu spektru pasākumu, lai uzlabotu savas spējas novērst un konstatēt krāpšanos. Lielākā daļa no ziņotajiem pasākumiem koncentrējas uz ES fondu pārvaldību un kontroli.

Tā kā koronavīrusa krīze pieprasa lielāku finansējumu turpmākajos gados, jo īpaši, veselības nozarē, šajā ziņojumā tiek ietverta arī jomas “ieguldījumi veselības infrastruktūrā” neatbilstību analīze.

Ziņojumā norādīts, ka Komisija pilnveidos savu krāpšanas novēršanas darbu, lai nodrošinātu to, ka ES nauda turpina saņemt visaugstāko iespējamo aizsardzības līmeni pret krāpniekiem, kuri var mēģināt nelikumīgi iedzīvoties esošajā situācijā. Tāpat ziņojuma tekstā dalībvalstīm tiek ieteikts nemazināt aizsardzību pret ziņojumā izceltajiem riskiem.

 

Faktu izklāsts:

ES un tās dalībvalstis ir uzņēmušās atbildību, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un apkarotu krāpšanos. Dalībvalstu iestādes pārvalda aptuveni 74% no ES izdevumiem un ievāc ES tradicionālos pašu resursus. Komisija pārrauga abas šīs jomas, nosaka standartus un pārbauda atbilstību tiem.

Saskaņā ar Līgumu par ES darbību (325. panta 5. punkts) Komisijai ir pienākums sagatavot Gada ziņojumu par ES finanšu tiesību aizsardzību (PIF ziņojums), kurā tiek sīki aprakstīti Eiropas un nacionālā līmenī veiktie pasākumi, lai apkarotu krāpšanos, kas ietekmē ES budžetu. Ziņojums balstās uz dalībvalstu sniegto informāciju, tostarp datiem par neatbilstībām un krāpšanos. Šīs informācijas analīze ļauj izvērtēt, kuras jomas ir visvairāk pakļautas riskam, tādējādi sekmējot mērķtiecīgāku darbību veikšanu gan ES, gan nacionālā līmenī.

 

Ziņojums (angļu valodā) ir pieejams OLAF tīmekļvietnē.